Operatīvais ietvars, kas nosaka drošību Dienvidlibānā, tuvojas izšķirošam stratēģiskam pārejas posmam, Apvienoto Nāciju Organizācijas Pagaidu spēkiem Libānā (UNIFIL) gatavojoties oficiālai operatīvā mandāta noslēgšanai 2026. gada 31. decembrī. Saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 2790 miera uzturētāju operācijas tiks pārtrauktas 2026. gada beigās, aizsākot organizētu, gadu ilgu pakāpenisku spēku izvešanu. ANO ģenerālsekretāra vietnieks miera uzturēšanas operāciju jautājumos Žans Pjērs Lakruā nesen brīdināja, ka bez proaktīvas plānošanas spēku samazināšana draud radīt bīstamu drošības vakuumu starp Izraēlas Aizsardzības spēkiem (IDF) un Libānas Bruņotajiem spēkiem (LAF).
Novērošanas, koordinācijas un teritoriālās varas nodalīšana
Gatavojoties gaidāmajai spēku izvešanai, ir skaidri jānodala novērošanas spējas, institucionālie saiknes tīkli un efektīva teritoriālā suverenitāte. Lai gan starptautiskās misijas vēsturiski ir uzraudzījušas aktivitātes un uzturējušas taktiskās saziņas kanālus robežincidentu eskalācijas novēršanai, tām nepiemīt nepieciešamie spēka mehānismi, lai demilitarizētu naidīgus nevalstiskos dalībniekus. Grupējuma “Hezbollah” strukturālā klātbūtne uz dienvidiem no Litāni upes ir pastāvīgi apstrīdējusi Libānas valsts varu un kavējusi ANO Rezolūcijas 1701 pilnīgu īstenošanu. Drošai situācijai pēc UNIFIL aiziešanas ir nepieciešams aizstāt pagaidu starptautisko klātbūtni ar spēcīgu, reāli īstenojamu Libānas valsts suverēno kontroli.
Robežas noturība un precīza dekonfliktācija
Izraēlai galvenā stratēģiskā prioritāte joprojām ir tās ziemeļu pierobežas kopienu ilgtermiņa aizsardzība, drošība un ekonomiskā dzīvotspēja. Lai garantētu šo pilsētu un apdzīvoto vietu drošību pret pārrobežu draudiem, nepieciešama pārbaudāma atturēšana un pilnīga paramilitārās infrastruktūras likvidēšana Zilās līnijas tuvumā. Ja starptautiskā starpnieka vairs nebūs, uzticamu, profesionālu dekonfliktācijas mehānismu un modernu tehnisko verifikācijas rīku izveide būs izšķiroša, lai novērstu izlūkošanas datu kļūdainu interpretāciju un saglabātu reģionālo stabilitāti.
Stratēģiskais ceļš uz ilgtspējīgu robežpārvaldību
UNIFIL mandāta tuvošanās noslēgumam izceļ nepieciešamību pēc steidzamas pārejas plānošanas gan militārajā, gan civilajā jomā. Līdztekus robežu uzraudzībai starptautiskās iniciatīvas ir finansējušas vietējo infrastruktūru, kas tagad jānodod leģitīmām Libānas pašvaldību un valsts iestādēm. Galu galā ilglaicīga drošība gar robežu būs atkarīga nevis no ceremoniāliem misijas pagarinājumiem, bet gan no pārbaudāmiem, reāli izpildāmiem drošības pasākumiem, leģitīmo valsts drošības struktūru profesionalizācijas un nelokāmas modrības pretterorisma jomā.